Anglija. Pāreja uz mašinizēto ražošanu stimulēja ražotājspēku tālāku attīstību – palielinājās ražošanas apjoms, cēlās darba ražīgums un palētinājās ražošana. Anglija kā pirmā zeme pasaulē pārgāja uz mašinizēto ražošanu. Strauji palielinājās pilsētu iedzīvotāju skaits un īpatsvars. Notika rūpniecības centru pārvietošanās no dienvidiem uz ziemeļiem. Pieauga strādnieku skaits un īpatsvars. Palielinājās ražošanas efektivitāte. Ieviešot mašīnas, kvalificētu darbaspēku aizstāja ar mazāk kvalificētu, lai būtu jāmaksā mazākas algas. Ražošanās iesaistīja sievietes un bērnus. Tāpēc pieaug strādnieku neapmierinātība.
Notika pāreja no merkantilisma uz brīvās tirdzniecības politiku. Brīvs labības imports nāca par labu rūpniekiem, bet ne fermeriem, tiem nācās sašaurināt ražošanu. Tika slēgti dažādi tirdzniecības līgumu, kas gan bija izdevīgi galvenokārt Anglijai, tāpēc citas valstis sāka pret to uzstāties. 19.gs sākumā Francija par realizēja t.s. kontinentālo blokādi – tika izliegta tirdzniecība ar Angliju, bet tā cieta neveiksmi, jo Anglija bija pārāk spēcīga valsts un pret Franciju sāka organizēt dažādas koalīcijas.
19.gs. 30.g. sākumā rūpnieciskais apvērsums Anglijā noslēdzās, bija notikusi pāreja no manufaktūrām uz mašinizētām fabrikām, tādēļ bija augsts ražošanas līmenis. Taču bija vērojama arī ekonomisko pretrunu saasināšanās, kas izpaudās kā neatbilstība starp strauji pieaugošo ražošanas apjomu un daudz lēnāk augošo pirktspēju. Parādījās tāda konjunktūras situācija kā ekonomiskās pārprodukcijas krīze. Pirmā krīze parādījās 1825.g. Anglijā un ar šo laiku sākās ekonomisko pārprodukcijas krīžu laikmets, kas drīz vien skāra visu pasauli. Tā jau 1880.g. ASV rūpnieciskās ražošanas kopapjoma ziņā Angliju panāca un sāka jau to apsteigt.…
