Kristāliem- sakārtota struktūra, raksturīga tālā kārtība; izšķir mono- un polikristālus
Amorfiem ķermeņiem- struktūra nav sakārtota, iespējama tuvā kārtība
Ķermeņu īpašības ir atkarīgas no
• atomu elektronu čaulu uzbūves
• elektronu mijiedarbības kristālos
• atomu telpiskā izkārtojuma
• ķīmiskā sastāv
Plānā struktūra- Apraksta atomu izkārtojumu kristālā un elektronu izkārtojumu atomā; Struktūru pēta ar difrakcijas metodēm (rentgenogrāfija, elektronogrāfija, neitronogrāfija), kas balstās uz īsu viļņu l=10-10...10-12m (rentgenstaru, elektronu vai neitronu viļņu) mijiedarbību ar atomu režģi.
Mikrostruktūra -Vairums kristālu sastāv no smalkiem kristāliņiem (graudiem);Novērot tos var ar optisko (līdz 10-7m) vai elektronu (līdz 2•10-10m) mikroskopuAr mikorskopiskām metodēm var noteikt:
• mikrokristālu (graudu) formu un izmērus,
• pēc dabas atšķirīgu kristālu eksistenci,
• kristālā esošo svešķermeņu un mikroporu formu un izmērus,
• kristālu orientāciju,
• specifisku kristalogrāfisko pazīmju eksistenci, piemēram, dislokāciju slīdēšanas līnijas
Makrostruktūra - Izpēti veic ar neapbruņotu aci, lupu vai neliela palielinājuma (~20˟) mikroskopu. Ar makroskopiskām metodēm izpēta:
• lūzuma veidu;
• lējumu nosēduma ieplakas
• poras;
• lielu kristālu izmērus un formu;
• plaisas, ķīmisko neviendabīgumu, šķiedras (izmantojot speciāli sagatavotus paraugus- tos pulējot un kodinot).…
