Alkoholisms – slimība, ko izraisa bieža alkoholisko dzērienu lietošana un kam raksturīga patoloģiska tieksme pēc alkohola, kuras sekas slimniekam ir psihisks un fizisks sabrukums un sociāla degradācija.
Akūta saindēšanās ar alkoholu jeb etilspirtu ietekmē gk. CNS, mainot domāšanu, runu, izturēšanos. Iestājas reibums, kura pakāpe ir atkarīga no alkohola koncentrācijas asinīs:
viegls reibums (alkohola koncentrācija asinīs 0,05%),
vidējs reibums (0,1%),
smags reibums (0,2%). [2, https://arsts.lv/katalogs/veseliba/alkoholisms]
Ja alkohola koncentrācija asinīs sasniedz 0,5%, dzīvībai svarīgu centru paralīzes dēļ var iestāties nāve.
Bieža alkoholisko dzērienu lietošana ar laiku rada stabilus traucējumus – jeb hronisko (pretstatā akūtai intoksikācijai), kura attīstībā ir trīs stadijas – neirastēniskā, narkomāniskā un encefalopātiskā.
Visām raksturīgs t.s. alkoholatkarības sindroms (patoloģiska tieksme pēc alkohola), paškontroles zudums, abstinences jeb paģiru sindroms (roku trīce, svīšana, sirdsklauves u.c.). [2]…
