Roberta Mērtona referengrupu teorija
Roberta Mērtona referengrupu teorija mēģina izskaidrot pēc kādiem kritērijiem indivīds izvēlas konkrētas referentācijas sistēmas, kāpēc indivīdi identificē sevi tieši ar šiem indivīdiem un grupām, bet ne ar citam. Pēc Roberta Mērtona, referentgrupas ir biedrības, kuras pārstāv vērtības un intereses uz kurām orientējas indivīds, ir tādas grupas pie kuram indivīds var piederēt vai nepiederēt, bet uz kuram viņš orientējas formulējot un konstruējot savu uzvedību. Tātad cilvēkam nav jāpieder savai referentgrupai, grupa pie kuras indivīds pieder un indivīda referentgrupa var būt dažādas. Mērtons izvirza divas grupas biedrības kategorijas:
- nominālais grupas biedrs ir persona, kuru citi cilvēki nosaka kā personu iesaistītu grupas sociālajā mijiedarbībā, bet īstenībā pārtraucoša visas mijiedarbības ar citiem grupas biedriem;
- periferiālais grupas biedrs, tā ir persona, kura sevi reducēja visas grupas sociālās mijiedarbības līdz tādai pakāpēj, kā tā spēj kontrolēt tikai daļu no viņa uzvedības.
Mērtons definē tādus jēdzienus, kā „biedrības pakāpe” un „orientācija uz grupas raksturu”, kas dod iespēju praktiski pielietot referentgrupas teoriju.
…
