Ēriks Fromms
1900. – 1980.
ASV psihoanalītiķis, filozofs un sociālājs psihologs.
Frankfurtes skolas kristīgās teorijas parstavis.
Pazistamakie darbi – “bēgšana no brīvības” (1943.g.), “Mantot vai būt” (1979. g.)
Ē. Fromma psiholoģisko teoriju nosacīti var iedalīt vairākās daļās. Mēs pievērsīsimies vienai no galvenajām Ē.Fromma tēzēm - tēzei par to, ka cilvēka psihei var būt divas pamatievirzes- ievirze uz esamību un ievirze uz īpašnieciskumu.
Agrīnajā Ē. Fromma darbā "Bēgšana no brīvības" viņš ir veicis dažādu civilizācijas veidošanās posmu salīdzinošu analīzi. Fromms runā par to, ka civilizācijas attīstības agrīnajās stadijās cilvēks ir bijis brīvāks. Cilvēks ir pratis gūt baudu no dabas skaistuma, lapu šalkoņas un putnu dziesmām.
Pēc Ē. Fromma domām katrā cilvēkā pastāv iekšējais konflikts starp tieksmi dzīvot harmonijā ar dabu un sevi pašu, no vienas puses, un vēlmi iegūt savā īpašumā materiālās un garīgās vērtības, no otras puses. Tieši "iegūt savā īpašumā", "pārvaldīt" nevis dzīvot starp tām - "būt".
…
