Latvju zīme līklocis

2. Slaids
Līklocis ir viens no ģeometriskā raksta pamatelementiem, kas lietots jau paleolīta laikmetā, Maz līkloča lietots arī agrajā dzelzs laikmetā, kad centrālo vietu ieņem saules un mēness motīvi, toties vēlākos gadsimtos tā loma atkal pieaug.
Pēc formas tas ir pavisam vienkāršs. Līklocim nav vienas noteiktas simetrijas ass, tas ir tikai ritmiski augšupejošu un lejupejošu līniju atkārtojums
(katra atsevišķā atkārtojamā vienība ir simetriska). Vēsturiski līkloča kā rotājoša elementa īpatsvars pieaug vēlajā dzelzs laikmetā- līklocis gan letgaļu, gan lībiešu jostās bieži parādās kā galvenais raksts.
3. Slaids
Līklocis ir viens no Māras simboliem.
Līklocis veidojas savienojot vairākas māras zīmes.
Māras zīme ir smaili uz leju apgriezts trijstūris. Viens no senākajiem latviešu raksta elementiem.
Māra ir visa dzīvā pirmsākums. Māras pavārdi mainās atkarībā no vides, kuru tā pārstāv. Pazīstamākais ir Zemes māte ar taisnas svītras zīmi, Ūdeņu māte ar līkloču līnijas zīmi. Augu valsti viņa pārstāv ar zīmi- skujiņa ar galotni uz leju.
4. Slaids
Tas ir kā trauks, kurā liekam vēlmes un vajadzības. Zīme simbolizē sievišķo enerģiju, sargā mājas pavardu, nodrošina lopu, ražas auglību. Piešķir pamatīgumu, drošību, stabilitāti materiālajām lietām, palīdz biznesā, aktivizē darba procesus, nes veiksmi.
5. Slaids
18.-20.gs. Tautas mākslā jeb t.s. Etnogrāfiskajā laikmetā līklocis bieži kalpo par atdalošu elementu rakstu rindā. Simboliski to varētu saistīt ar atsevišķo zīmju nošķirtības grafisku attēlojumu, līdzīgi kā ar ūdens aizsargjoslu senatnē tika apjozti pilskalni un citas apdzīvotas vietas.
…