Ekonomiski izdevīgi ir bioloģisko daudzveidību Eiropā neaizsargāt, jo tas ļauj attīstīties gēnu inženierijai un strauji veicināt ekonomisko augšupeju. Kā piemēru var minēt Eiropas kartupeļu plantācijas, kur ražu var iegūt daudz lielākos apjomos un tas tiek darīts lai kartupeļos būtu vairāk cietes, kas rūpniecībā tiek izmantota papīra, līmes un audumu ražošanā. [4]
Vienmēr atradīsies cilvēki, kas domā, ka bioloģiskā daudzveidība nav jāaizsargā un ir traucējošs faktors ekonomiskai izaugsmei un peļņas ieguvei. Viņuprāt būtu vieglāk visu „noasfaltēt”un taisīt biznesu. Viņi ir gatavi mežu izzāģēšanai, dabisko platību atvēlēšana apbūvei, ceļiem un lauksaimniecībai, mitrāju nosusināšanai un upju aizsprostu ierīkošanai lauksaimniecības dēļ un zivju krājumu izzvejošanai.
Viņuprāt tā nav jāaizsargā, jo savtīgu iemeslu vadīti cilvēki nedomājot par nākotni izsmeļ visus resursus, tādā veidā rūpējoties par savu labklājību aizmirstot reālos draudus, kas var skart gan viņu, gan nākamās paaudzes. Mūsdienās vienīgais ekonomiku virzošais faktors ir nauda, kas bieži vien tiek vērtētā augstāk par visu dabisko un cilvēcīgo.
…
