Migrācija – tā ir pārceļošana, cilvēku teritoriālā pārvietošanās. Migrācija var būt regulāra, ar noteiktu laika periodu vai arī laika ziņā neierobežota, ja migrants maina savu apmešanās vietu. Atklātā sabiedrībā migrācijai ir individuāls, neregulāri kliedēts raksturs, cilvēki personisku, profesionālu vai ekonomisku iemeslu dēļ brīvi pārceļas uz citām vietām. Masveida migrācija liecina, ka vietās, kuras migranti atstāj, ir izteikti neapmierinoši sociālie apstākļi. Vietās, kur ir masveida migrācija, būtiski mainās situācija darba spēka tirgū, darba ražīgums, sociālās infrastruktūras noslodze. Masveidā ieplūstot citas kultūras vai subkultūras pārstāvjiem, var izjukt viss līdz šim pastāvējušais dzīvesveids, notiek vietējo iedzīvotāju un ienācēju kultūras nivelēšanās. Izceļas jaunas pretrunas, kuras var izraisīt politisku spriedzi starp pamatiedzīvotājiem un migrantiem. Migrācija ir neizbēgams process, katrai pasaules valstij, globalizācijas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības apstākļos, ar to ir jārēķinās.
Migrantu galvenais pārvietošanās iemesls ir personiskā labuma vairošana, bet migrācijas politikas mērķis ir nodrošināt un vairot valsts iekšējās sabiedrības labklājību. Mūsdienās lielākā daļa Eiropas valstu migrācijas politiku ir noraidoša rakstura, jo ar visiem racionālajiem aprēķiniem un ekonomisko izdevīgumu imigrācija Eiropā rada sociālas, etniskas un politiskas problēmas. Šīs problēmas ir saistītas ar etniskajām attiecībām un multikulturālu sabiedrību identitāti. Eiropas valstu sabiedrībās pieaug neiecietība pret imigrantiem un dažāda vieda minoritātēm. Imigrācija saasina etniskās attiecības, un tas veicina politisko ekstrēmismu. …
