Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
Novads ir administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas. Izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu.
Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz, ka pašvaldības Ministru kabineta (MK) noteiktajā kārtībā sagatavo apvienošanās projektu. Dokuments ir informatīvs materiāls iedzīvotājiem un metodisks palīgmateriāls jaunizveidotā novada domei, lai sāktu sekmīgi strādāt.
Apvienošanās ieceres izstrādei valsts piešķir mērķdotāciju. Šā gada 17. janvārī valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādāto MK noteikumu projektu «Kārtība, kādā piešķir valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās projektu sagatavošanai». Tajā teikts, ja apvienošanās projektu izstrādā līdz četrām pašvaldībām, mērķdotācija būs 4000 latu. Ja ieceri raksta no piecām līdz deviņām vietvarām, tie būs 7000 latu.…
Administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Novads ir administratīvā teritorija, kura izveidota, apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, un kurā ir viena vietējā pašvaldība. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā ir šādas administratīvās teritorijas: apriņķi, novadi, republikas pilsētas. Izveidojot novadu, tajā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) iegūst novada teritoriālās vienības statusu un saglabā savu nosaukumu.
