Frāzi „pazudis” mēs dažkārt dzirdam, taču ne vienmēr tā tiek lietota tiešā nozīmē. Pazudušais dēls R. Blaumaņa lugā šoreiz jāsaprot netiešā nozīmē. Pazudis, noklīdis no ceļa, melnā avs, visus šos formulējumus attiecina uz cilvēkiem, kuri ir morāli pagrimuši.
R. Blaumaņa lugā šo morālo pagrimumu iemiesoja vairāki tēli, taču visspilgtāk centrālais tēls – Krustiņš, kurš lugā attēlots kā uzdzīvi mīlošs, straujš, neapdomīgs, viegli ietekmējams cilvēks, kurš dzīvo bez nožēlas par izdarīto tik ilgi, kamēr tēvs viņu nenosoda. Cilvēks, kurš neapzinās savu darbību sekas, neapzinās robežu, kad apstāties. Iedziļinoties lugas sižetā, noprotams, ka pie visa tiek vainota Krustiņa māte, kura savu dēlu pārāk „izlutinājusi” un nav ļāvusi atbildēt par savas rīcības sekām, nav ļāvusi kļūt patstāvīgam. Taču tad rodas jautājums :
