1774. gadā, atrazdamies Veclārā, Gēte iepazinās ar sava drauga Kestnera līgavu Šarloti Bufu. Dzejniekam meitene ļoti patika, bet, negribēdams izjaukt jauno ļaužu savienību, viņš devās projām. Šarlote apprecējās ar Kestneru. Turpat Veclārā nelaimīgas mīlestības dēļ izdarīja pašnāvību sūtniecības sekretārs. Tas viss pamudināja Gēti uzrakstīt romānu. Tāds bija pamats ,,Vertera” tapšanai.
Romāns uzrakstīts vēstuļu formā, un tas ļoti atbilst romāna saturam, dvēseles dzīves, jūtu loģikas un pārdzīvojumu atklāsmei. Tā ir lirika prozā, lirika romāna veidā.
Verters ir jauns, talantīgs un izglītots cilvēks, diezgan turīgu vecāku dēls, taču nepieder pie muižniekiem. Autors par viņa vecākiem nesniedz nekādas ziņas, tikai vietām piemin Vertera māti.
Verteram labi klausa spalva, un viņš nodarbojas arī ar glezniecību. Vietējā aristokrātija jauno cilvēku neieredz, apskauzdama viņa talantus, uz kuriem, kā tai šķiet, viņam nav tiesību. Vietējos augstmaņus sanikno arī Vertera neatkarīgie uzskati, viņa vienaldzība un reizēm pat nievājošā attieksme pret aristokrātu tituliem. Savās vēstulēs Verters titulētās personas apveltī ar ne visai glaimojošiem epitetiem. Tā, piemēram, reiz viņš savam draugam raksta: ,,Man šī suga ir bezgala apriebusies.”…
