Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.01.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 1.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 2.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 3.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 4.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 5.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 6.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 7.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 8.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 9.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 10.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 11.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 12.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 13.
  • Referāts 'Varš, zelts, sudrabs, cinks', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Varš dabā un tā iegūšana. ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā varš ieņem tikai 26. vietu, cilvēce šo metālu pazīst jau 9000. gadu. Pazīstamākie vara minerāli ir halkopir†s CuFeS2, vara spīde Cu2S, pusdārgakmens malahīts [Cu(OH)]2CO3. Sastopami arī vara tīrradņi; smagākais no tiem – 420 tonnas – atrasts 1857. gadā ASV.

Vara īpašības un izmantošana. Varš ir sarkanīgs, smags, samērā mīksts un plastisks metāls, tas ir viens no labākajiem siltuma un elektrības vadītājiem.
Varš ir ķīmiski neaktīvs metāls.
Ar gaisa skābekli varš sāk reaģēt 185 ° C temperatūrā, veidojot vara(II) oksīdu, bet augstākā temperatūrā rodas vara(I) oksīds Cu2O. Taču bāziskā vara (II) karbonāta [Cu(OH)]2CO3 zaļais apsūbējums uz vara vai tā sakausējumu virsmas ilgstošā saskare ar gaisu veidojās pat parastajos apstākļos.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants