Reiz radušies, radioaktīvie kodoli pakāpeniski sabrūk un to skaits ar laiku samazinās. Dažādu izotopu radioaktīvo kodolu sabrukšanas ātrums ir atšķirīgs. Ir vielas, kuru radioaktivitāte pastāv tikai īsu brīdi pēc to mākslīgas radīšanas. Bet ir arī tādas radioaktīvās vielas, kas turpina starot mēnešiem, gadiem un pat daudziem gadu tūkstošiem ilgi.
Radioaktīvā sabrukšana ir statistisks process. Mēs nekad nevarēsim pateikt, tieši kuri radioaktīvās vielas atomu kodoli sabruks. Bet mēs varam pateikt, cik liela daļa no sākotnējā kodolu skaita N0 sabruks noteiktā laikā.
Radioaktīvās sabrukšanas ātrumu raksturo radioaktīvās vielas pussabrukšanas periods. Pussabrukšanas periods ir laiks, kurā sabrūk tieši puse no sākotnēji radioaktīviem kodoliem. Jo mazāks pussabrukšanas periods, jo straujāk un aktīvāk notiek radioaktīvās vielas sabrukšana. Nuklīdu pussabrukšanas periodu diapazons ir no sekundes miljonajām daļām (daudziem mākslīgi iegūstamajiem izotopiem) līdz pat miljoniem gadu (izotopiem, kas sastopami Zemes iežos).
…
