Latviešu folklora ir bagāta ar visdažādāko žanru darbiem, protams, tautasdziesmas ir populārākās un latvieša sirdij tuvākās. Tās lielā daudzveidībā atveido mūsu senču paražas un dzīvesveidu. Tomēr kā pagātnes liecinieces ir arī pasakas un teikas. Kamēr pasaka izrāda vienaldzību pret pagātni, tikmēr teika jau grib dot atbildi, kas ko ir izdarījis un kur kas noticis. Tātad ar teikām jau iesākas vēsture. Robeža starp pasaku un teiku ir ļoti trausla – no pasakas var rasties teika un otrādi ( Mākslīgā intelekta laboratorija, www.ailab.lv, 27.05.2006.). Teikas ir radījuši paši cilvēki, tādējādi mēģinot izskaidrot dažādas parādības un lietu rašanos. Teikas ir raksturīgas ļoti daudzām pasaules tautām. Jāpiemin, ka laikā gaitā teikas ir mainījušās, jo katrs cilvēks, stāstot teiku, to pārveido pēc saviem uzskatiem. Latviešu folklorā ir neskaitāmas teikas gan par mitoloģiskiem tēliem, gan par zvēriem, gan par pašu cilvēku u.c.…
