1. Estētika kā patstāvīga filozofijas disciplīna izveidojās samērā vēlu- tikai 18. gadsimtā, taču vēlme apjēgt estētikas būtību un nozīmi neapšaubāmi daudz senāk. Pirmie priekšstati par skaisto un citiem estētiskā izpausmes veidiem rodami jau mitoloģijā. Vēlāk šo interesi pārmanto filozofija padarot estētisko par sistemātiskas izpētes priekšmetu.
Vārdu “ estētiskais” mēs lietojam samērā bieži, piemēram, runājot par preces estētiskajām kvalitātēm, estētisku vai neestētisku uzvedību, estētisko audzināšanu u.tml. Tomēr mēģinājumi definēt estētisko neizbēgami saskaras ar grūtībām. Vispirms jau tāpēc, ka estētiskais ir daudzveidīgs un tam ir daudz dažādu nokrāsu. Izsmalcinātais, maigais, graciozais, brīnumainais, patīkamais – tās ir tikai skaistā izpausmes, turklāt nevis. Līdzās skaistajam nepieciešams minēt arī citas estētiskās izpausmes- cildeno, traģisko, komisko, bezjēdzīgo, un katrai no tām ir savas atšķirīgas nianses. Visu šo daudzveidīgo parādību apzīmēšanai mēs lietojam vienu kopīgu jēdzienu- “ estētiskais” . ( 1, 3-4)…
