Kas ir draudzība? Kas ir politika? Kā es saprotu šos jēdzienus, un vai tie vispār spēj pastāvēt līdzās? Kas tos šķir un kas vieno? Tie ir jautājumi, kuri nodarbinājuši, nodarbina un nodarbinās ne viena vien cilvēka prātu. Tādēļ arī mani ieinteresēja šis temats – draudzība un politika.
Draudzības jēdziens, tā nozīme laika gaitā ir mainījies, bet katram cilvēkam tā nozīmē ko vienu un nemainīgu. Senās kopienas laikos draugus meklēja varonīgu karavīru vidū un draudzību noformēja ar līgumu un zvērestu un draugi viens otru uzskatīja par brāļiem (tas nenozīmē to, ka tie tiešām bija brāļi). Draudzība bija pārāka par visām citām attiecībām, jo draugu bija maz – divi vai trīs, bet ne vairāk, jo tad, ja draudzība tika slēgta ar vairākiem, tad šo slēdzēju salīdzināja ar viegli iegūstamu, izlaidīgu sievieti. Savukārt radiniekus, kā uzskatīja, var iegūt no jauna un nav zināms kādi viņi (īpaši bērni) būs nākotnē, bet draugs jau ir pazīstams un tas vienmēr rīkosies pašaizliedzīgi attiecībā pret savu draugu. Reizēm draugs bija tuvāks nekā miesīgs brālis, pie kura pirmā gāja lūgt palīdzību un uzticēt savas dzīves bēdas un priekus. Koens mēģināja klasificēt draudzības galvenās sociālās funkcijas - materiālā apmaiņa un savstarpējā palīdzība, sociāli politiskais un emocionālais atbalsts, starpniecība mīlas lietās un laulības noslēgšanā, piedalīšanās iniciācijās un apbedīšanas ceremonijās, bērnu apmaiņa.…
