Pēc ķīmisko elementu izplatības zemes garozā alva ieņem 46. vietu. Cilvēki alvu pazīst jau 6000 gadu. Alva dabā nav sastopama brīvā veidā, bet ir sastopama savienojumos oksīdu rūdā. Alvas rūdas atradnes ir Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Ķīnā, Nigērijā un Zairā. Alvu iegūst alvas akmeni (SnO2) reducējot ar oglekli.
Ķīmiskās īpašības.
Alva ir mazaktīvs metāls. Paaugstinātā temperatūrā tā reaģē ar skābekli un halogēniem. Ar atšķaidītām skābēm tā reaģē ļoti lēni. Savienojumos alvai var būt vērtības +2 un +4. Savienojumi, kur alvai vērtība ir +4, ir stabilāki. Alvas hlorīds (SnCl4), atšķirībā no daudziem citiem metālu hlorīdiem, normālos apstākļos ir šķidrums.…
