Pedagoģiskā procesa vērojumu prakse sākumskolā un pirmsskolā

SECINĀJUMI
Sākumskolas vecumā no izziņas procesiem dominē iztēle. Bērniem šai vecumā vairāk ir raksturīga reproduktīvā iztēle, kad lielākā daļa bērnu vadās pēc iemācītiem etaloniem, pēc pieredzes. Iztēlē izpaužas arī radošs raksturs, kad bērns arvien jaunās kombinācijās spēj ievietot vecos priekšstatus un tēlus (Svence, 1999).
Ap 10 gadu vecumu parādās uzmanības noturīgums, pārslēgšanās un atkal koncentrēšanās, kad tā sāk līdzināties pieaugušo uzmanībai. Šajā vecumā ir vislielākais uzmanības pārslēgšanas koeficients (Svence, 1999).
Šajā vecumā galvenokārt attīstās mehāniskā atmiņa – bērns vislabāk iegaumē, ja iegaumējamā informācija tiek vairākas reizes atkārtota. Iegaumējot informāciju, lielākā daļa bērnu šajā vecumā nevis meklē kopsakarības starp atsevišķām informācijas vienībām (loģiskā), bet iegaumē mehāniski vai uz emocionālā pārdzīvojuma pamata. 10
No izziņas procesiem visnozīmīgākā sākumskolā ir tieši atmiņa, jo uz atmiņas procesiem balstās domāšanas attīstība (Svence, 1999).
Savukārt, autori Grešams un Eliots, (1990) uzskata, ka būtiskākās skolas vecuma skolēnu sociālās prasmes ir:
• „Komunikācijas prasmes – acu kontakta uzturēšana, izpratne par to, ka sarunu biedru nedrīkst pārtraukt.
• prasme līdzdarboties – sekošana norādēm un mācību procesā skolotāja izvirzīto noteikumu ievērošana.
• Pašīstenošanās prasme – palīdzības lūgšana, noteikumu, kuri nav godīgi apšaubīšana un protestēšana pret tiem.
• Prasme uzņemties atbildību – cieņa pret līdzcilvēku īpašumu un personīgās atbildības uzņemšanās.
• Prasme empatizēt – spēja piedot kā arī izjust līdzcietību.
• Prasme mijiedarboties – raksturo draudzēšanās un apkārtējo mudināšana iesaistīties norisēs.
• Paškontroles prasmes – kompromisa rašana un izvairīšanās no pārliekām provokācijām.” (p.36).
…