| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Publiskās pārvaldes centralizācija – decentralizācija | 4 |
| 2. | Latvijas pašvaldībās centralizācijas – decentralizācijas procesus ietekmējošie apstākļi | 6 |
| 2.1. | Pašvaldību iekšienē notiekošie centralizācijas – decentralizācijas procesi | 6 |
| 2.2. | Ārējie pašvaldības centralizāciju – decentralizāciju ietekmējošie procesi | 8 |
| 3. | Centralizācijas – decentralizācijas tendences Latvijas pašvaldībās | 11 |
| Nobeigums | 15 | |
| Izmantotā literatūra | 16 |
Nobeigums
Latvijas publiskajā pārvaldē jau pēc valsts neatkarības atgūšanas ir aizsākušās nopietnas reformas. Nosacīti Latvijas publiskajā pārvaldē ir iespējams izdalīt divus reformu posmus: 1. Pēc padomju varas mantotās sistēmas reorganizācija un pielāgošanās jaunizveidotajai; 2. ar iestāšanos ES saistītajai situācijai. Jāuzsver, ka ES tiešā veidā neuzspiež, bet gan netiešā veidā ietekmē izmaiņas Latvijas publiskajā pārvaldē, kas izpaužas augstākās izpildvaras centieniem kompensēt zaudētās (jeb ES deleģētās) kontroles sfēras, aizstājot tās ar iejaukšanos pašvaldību darbības sfērās.
Atbildot uz darbā izvirzīto problēmu – Vai Latvijas pirmā līmeņa pašvaldībās ir vērojamas centralizācijas tendences? – autors nonāk pie sekojoša secinājuma:
Vērtējot centralizācijas – decentralizācijas tendences, nav iespējams viennozīmīgi atbildēt. Kā darbā ir aprakstīts – daļa rīcību, lēmumu veicina centralizāciju, citi decentralizāciju, vēl citiem piemīt divējāda ietekme. Lielā mērā viss ir atkarīgs no Ministru Kabineta apņemšanās. Potenciāli ir lielāka iespēja, ka notiks Ministru Kabineta un to ministriju varas un kontroles palielināšana. Savukārt, ja aktīvi iesaistīsies pašvaldības un Latvijas Pašvaldību Savienība, nolems izveidot stipras otrā līmeņa pašvaldības, kuru nozīmības izpratne aizvien vairāk pieaug, ministrijām daļa funkciju tiks noņemtas - decentralizētas.
Darba gaitā tika rastas atbilde uz sekojošu jautājumu: Kas ietekmē centralizācijas – decentralizācijas tendences Latvijas pašvaldībās? To galvenokārt ietekmē:
1. Pašvaldību iekšienē notiekošie procesi:
1) Grozījumi domes (padomes) nolikumā;
2) Izdarītās izmaiņas organizācijas (pašvaldības) struktūrā;
3) E – pārvaldes ieviešana;
2. Ārējie procesi:
1) Saeimas pieņemtie likumi, Ministru kabineta noteikumi;
2) Ar ES tiešā vai netiešā veidā ietekmēti vai saistīti pārkārtojumi;
3) Grozījumi likumā „Par pašvaldībām”;
Aizsāktais temats „Centralizāciju – decentralizāciju ietekmējošie aspekti Latvijas pirmā līmeņa pašvaldībās” ir nozīmīgs un būtisks esošajā Latvijas situācijā, jo ir iespējamas pārmaiņas, kas var būtiski ietekmēt valsts pamatus – publisko pārvaldi.
…
„Kā atzīmē Rods (1997, p. 531), Next Steps reformās Apvienotās Karalistes valdībā „acīmredzamais jaunās sistēmas izveides rezultāts ir institucionālā sadrumstalotība”. Daži fakti liecina, ka „aģentūru veidošana” saasināja koordinācijas problēmas Jaunzēlandē (Boston et al., 1996, p.88) un Nīderlandē (Roberts 1997, pp.106 – 111). Arī Zviedrijā, kur neatkarīgas aģentūras ir pastāvējušas jau ļoti ilgi, laiku pa laikam radās bažas par to, ka ministrijās nav pietiekoši kapacitātes un kompetences, lai nodrošinātu „viņu pašu” aģentūru efektīvu vadību.” Organizācijai ir nepieciešams izvērtēt katra lēmuma ietekmi uz organizāciju/ pašvaldību, tajā pat laikā izdarot izvēli par organizācijas primārajām vērtībām. Pirms uzsākt decentralizācijas (vai arī centralizācijas) procesu ir jāizvērtē esošo vai izveidojamo kontroles mehānismu iespējas un to trūkumi. „Decentralizācijai ir tendence sarežģīt kontroli.” Izvērtēšanas process ir ļoti komplekss un liela nozīme ir personāla spējām, motivācijai un atbildības sajūtai, kas lielā mērā arī nosaka organizācijas spēju decentralizēties.
Pielikumu nav.
