-
Komunikācijas procesi Latvijā
Jāatzīst, ka diemžēl mūsdienu modernie komunikācijas līdzekļi ir likuši pastam samazināt savu galveno un vēsturisko funkciju - vēstuļu sūtīšanu, jo mūsdienās tas ir lēni un dārgi. Nu jau pat Ziemassvētku atklātnītes vairs retais sūta pa pastu, lai arī visiem patīk saņemt. Vieglāk ir nosūtīt atklātnīti pa e-pastu vai vēl labāk piezvanīt, jo tad pat nav nepieciešams izdomāt kādu īpašu tekstu.
Kā jau rakstīju, arī mediji ir attīstījušies līdzi tehnoloģijām un spēj operatīvi nodrošināt sabiedrību ar jaunajām ziņām. Tomēr, šī operativitāte bieži vien notiek bez visu faktu pārbaudes un tādējādi informācija nereti ir nepilnīga, neprecīza un varbūt arī maldīga. Tas nozīmē, ka nevaram akli paļauties uz visu piedāvāto informāciju. Ir jāspēj izvērtēt ziņu avotu kompetence un piedāvātās informācijas ticamība.
Nobeigumā varu teikt, ka mūsdienās komunikācijas procesi noteikti ir kļuvuši daudz straujāki. Tie precīzi sasaucās ar mūsu dzīves ritmu un stilu, kas ir nemitīgs skrējiens un lai mēs spētu skriet vēl ātrāk taupot laiku, tiek izgudroti arvien jauni komunikācijas līdzekļi, kuri nodrošinātu mums šos saziņas procesus.
…
Komunikācijas procesi visā cilvēces vēsturē ir ieņēmuši pašu nozīmīgāko vietu, jo tā primāri ir saziņa - informācijas nodošana un gūšana. Nemitīgi tiek pilnveidota komunikācijas starpnieku – preses, audio un video vide , jo šie procesi ik dienas kļūst gan Latvijā, gan visā pasaulē arvien straujāki. Cilvēkam uztverot šo visu informāciju, kura viņu pavada ik uz soļa ir jāspēj tajā noorientēties un neapjukt. Tieši šī spēja no milzum plašā ziņu klāsta izkristalizēt sev noderīgo un interesējošo informāciju, manuprāt, arī ir lielākais uzdevums, kurš pavada mūs kā vēstījumu saņēmējus. Savukārt, komunikatoram, lai sasniegtu mūsu uzmanības lauku, arvien jāpiedomā kā labāk, efektīvāk piedāvāt savu ziņu, vēstījumu. Ļoti trāpīgi šo informācijas apjoma pieaugumu, raksturojot modernos medijus, apraksta Žans Bodrijārs savā grāmatā “Simulakri un simulācija”. Viņš saka: “Mēs dzīvojam pasaulē, kur informācijas apjoms arvien vairāk un vairāk palielinās, taču jēgas kļūst arvien mazāk un mazāk. Informācija aprij pati savu saturu. Tā aprij komunikāciju un sociālo”. Gribētos piebilst, ka informācijas patiesi kļūst arvien vairāk, bet bieži vien pateikts ar to tiek pavisam maz. Viena un tā pati tēma tiek apaudzēta ar daudz ziņām, viedokļiem, komentāriem, secinājumiem utt. Piemēram, temats par „Putina sistēmas” filmas neizrādīšanu. Filmu neizrādīja pagājušā gada nogalē, bet diskusijas par šo tematu vēl arvien virmo presē „apaugot” ar jaunu informāciju, viedokļiem, visbiežāk gan jāpiebilst, ka tiek atrakstīta viena un tā pati vecā informācija jaunā veidolā. Uzskatāmi redzams, ka komunikācija rada tālāko komunikāciju par tematu, jeb citiem vārdiem sakot ziņas veido ziņas. Tikai vai tās visas ir saturīgas, mūsu laika un uzmanības vērtas...
