MIKĒNU ARHITEKTŪRA
3. gt. p.m.ē. kontinentālajā Grieķijā parādījās ahajiešu ciltis, kas pakāpeniski arī izveidoja sengrieķu civilizāciju. Ahajiešu kultūras uzplaukums saistās ar laiku no 14. – 13. gs. p.m.ē., kad pati spēcīgākā un plaukstošākā ahajiešu pilsēta bija Mikēnas. Arheoloģiskajos izrakumos ir atrakta akropole un valdnieka pils, kā arī spēcīga aizsardzības sistēma. Nocietinātajā pilsētā varēja iekļūt pa Lauvas vārtiem. Vārtu aili veidoja 3 milzīgi akmens bluķi. Virs augšējā bluķa atradās bazalta trijstūra plāksne ar divām cilnī veidotām lauvām, kas uzlikušas ķepas uz ziedokļa. Lauvu izmēri divreiz pārsniedza dabiskos. Mikēnu pils Lauvu vārti ir vissenākais monumentālās tēlniecības piemineklis Grieķijā.
No Lauvas vārtiem plats, bruģēts ceļš veda uz Mikēnu valdnieku pili. Mikēniešu pils galvenā telpa bija megarons, kura centrā atradās pavards ar dūmu izvadu virs tā. Parastajās mājās ap megaronu pulcējās mājas saime. Šeit vārīja ēdienu u. tml. Tomēr grūti iedomāties, ka valdnieks šajā telpā sēdētu tronī un noraudzītos virējas darbā. Acīmredzot pilīs pavarda vietā bija altāris. Megarona durvis nekad neveda tieši uz ielu, bet gan uz citām parādes telpām.
…
