Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīca

7.Nesenā pagātne.
Ar gaišu cerību nāca plašas sabiedrības sarosīšanās, nacionālas pašapziņas atgūšanas, ierosmju un nepieredzētas vienotības laiks, kas drīz vien tēlaini tika nosaukts par Trešo tautas atmodu. Nāca Latvijas Tautas fronte, lai, sākot ar 1988. gadu, izmēztu un izslaucītu varas aizgaldus, pazuda kompartija ar savu vadošo lomu un modro uzraudzību. Tika ievēlēti jauni tautas pārstāvji no zemākā līdz visaugstākam līmenim, 1990. gadā Latvija atguva neatkarību, kuru aizstāvēja 1991. gada janvāra barikāžu dienas. Arī Smiltenes mediķi brauca uz Rīgu un dežurēja steigšus izveidotos pirmās palīdzības punktos, bet ātrās palīdzības vecākais šoferis I. Gaugers vēlāk tika apbalvots ar piemiņas zīmi. Mainoties divām valsts iekārtām, daudzas lietas pavisam vienkārši atrisinājās pašas no sevis. Valkas rajona padomē no Tautas frontes tika ievēlēts Smiltenes slimnīcas terapeits Didzis Nīmants, bet jaunais padomes priekšsēdētājs Kārlis Albergs patiešām lielu vērību veltīja iedzīvotāju veselības aprūpei, lai to sakārtotu, lai ārstniecības iestādes varētu sekmīgāk strādāt un lai darbs noritētu pietiekami kvalitatīvā līmenī. Ārstu sabiedrībā pārmaiņas sākās ar vienotas Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanu 1988. gadā un grandiozo 1. Pasaules latviešu ārstu kongresu gadu vēlāk. Šai laikā slimnīca atguva cildeno agrāko nosaukumu — Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, kas bija gan labi, akcentējot tradīciju un krietnās slavas pēctecību, gan arī ne tik labi, jo atjaunotais Latvijas Sarkanais Krusts diemžēl nespēja atgūt pirmskara prestižu, līdz ar to slimnīcas darbību tieši neietekmēja, un tā joprojām palika pašvaldības pārziņā.[2]
Sākās humānās palīdzības laiks, kad no ārzemēm pienāca lielas kravas gan ar derīgām, gan nederīgām lietām. Un atkal kaut kas nebija īsti izdomāts līdz galam. Visnotaļ pateicība pienākas tiem, kas godprātīgi un profesionāli risināja palīdzības jautājumus.
Protams, deviņdesmitie gadi kopumā bija saistīti ar pozitīvām pārmaiņām. Stabilizējās ārstu sastāvs, sadzīves neērtību un citu apstākļu dēļ vairs nebija jāzaudē labi speciālisti. Izņēmums vēl bija anesteziologi, jo labi sagatavots speciālists allaž ir nepieciešams.
…