Eiropas Savienības ekonomiskā politika

Kā zināms tad ES sastāv no dalībvalstīm, kuras katras ir atšķirīgas( gan to kultūra, gan ekonomiskās izaugsmes līmenis, gan to lielumi , kas neapšaubāmi ietekmē šī mērķa īstenošanu). Tāpat katrai valstij ir savs ekonomiskais modelis, kas visticamāk izveidojies vēstures attīstības gaitā, kas ietver sevī veidu kā valsts reaģē uz satricinājumiem, tāpat arī politiskās tradīcijas( Latvijas gadījumā varam teikt, ka vai nu tās nav vēl izveidojušās, vai tās ir neizteiktas )7
Lai tiktu īstenota Eiropas Savienības nepieciešams ir budžets, kurš ir tās realizācijas pamats. Šis budžets tiek veidots, lai tiktu segtu izdevumus, kas saistās ar kopējo ekonomikas politiku. Kopš ES budžeta izveidošanas ir mainījušās ir jomas, kurās tiek izlietots šis budžets. Kā nozīmīgākos izdevumus varam minēt izdevumus lauksaimniecībai un tagad arī Struktūrfondu izdevumi(piemēram, izdevumi reģionālajai attīstībai). Turpmākajiem gadiem ES ir izveidojusi trīs prioritātes- jāpabeidz ieviest kopējais tirgus. Otra prioritāte ir pārvietošanās brīvība, drošība tieslietas. Trešā prioritāte ir Eiropas Savienība kā globāls partneris. Eiropas Savienības budžeti tiek veidoti kā gadam, tā arī vairāku gadu (6-7gadu )posmam. Par budžeta izveidi atbildīga ir Eiropas Komisija. Budžetu apstiprina Padome un Parlaments kopīgi. Budžeta izdevumi tiek iedalīti obligātajos- izdevumi, kuri palīdzēs sasniegt izvirzītos mērķus( kopējās lauksaimniecības izdevumi, izdevumi, kas rodas slēdzot līgumus ar trešajām pasaules valstīm, iemaksas starptautiskajās organizācijās, pensijas, tiesu izdevumi, kompensācijas utml., monetārās rezerves un aizņēmumu garantiju rezerves) un neobligātajos izdevumos(lauku attīstības izdevumi, strukturālie instrumenti, iekšējās politikas, ārējo politikas, administratīvie, ārkārtas palīdzības rezerves un izdevumi, kas saistīti ar paplašināšanos).Budžeta pieņemšana ir visai sarežģīts pasākums. Visu dalībvalstu pienākums ir veikt iemaksas ES budžetā. Budžeta ieņēmumu pusi veido visi Eiropas Kopienu ieņēmumi. Budžeta izdevumus principā nosaka ES integrācijas, paplašināšanās, lauksaimniecības u.c. politikas.
Katra dalībvalsts pati veido savu budžetu, taču tam ir jāatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm, šie budžeti katrā valstī ir pavisam citādi veidoti. 8
…