Šis bija gabaliņš no antifašistiskās E. Švarca pasakas, kurā ļoti precīzi tiek fiksēta sakarība starp politisko despotismu un rasu diskrimināciju. Aizspriedumi, kuri valda valstī attiecībā pret „svešiem” pārvēršas par sabiedrības uzvedības normu, vienlaicīgi sadalot cilvēkus, novēršot to uzmanību no sociālām problēmām, tādā veidā palīdzot valdošai klasei īstenot savu varu pret cilvēkiem. Kāda tad īsti ir etnisko aizspriedumu daba. Varbūt tas ir individuālas psiholoģijas objekti, bet varbūt arī sabiedrības apziņas struktūras. Kāda veidā tie tiek nodoti nākamām paaudzēm un kādi ir to pārvarēšanas ceļi un noteikumi.
Arī Latvijā pastāv daudzi aizspriedumi, kuri tiek attiecināti uz tautas mazākumu pārstāvjiem, to starpā ir gan čigāni, gan melnādainie un arābi, ka arī visi tie, kas atrodas ārpus sabiedrības ierastā. Aizspriedumi attiecās arī uz seksuālām minoritātēm, kas pēdējos gados ir aktivizējošies savas seksuālas piederības paušanā un atklāšanā. Pārsvarā aizspriedumi noved pie diskriminācijas uz atšķirības pamata, kas noved pie tā kā indivīdam tiek piedēvētas mazākumam atbilstošas īpašības, kuras balstās uz aizspriedumiem. …
