SAVS VĒRTĒJUMS
Dzejolis, manuprāt, ļoti spilgti atspoguļo kā latvieši jūtās trimdā, ilgas pēc mājām, vēlme radīt latvisku vidi un apziņa, ka nevienu citu vietu uz pasaules par tēvzemi nepadarīsi. Dzejolis rada detalizētu ainu ar plānu apzaļumot Ņujorku, kā tas uzlabotu trimda latviešu dzīvi. Man, dzejoli lasot, bija jocīga sajūta, jo ir dīvaini iedomāties tādu metropoli kā Ņujoraka tik zaļu, ka koki ir uz katra stūra un zaļumi pat kāpj augšup ka ēku sienām. Bija ļoti interesanti redzēt to kā šo pasaules slaveno pilsētu redz latvietis, kas tur aizbraucis trmidā, jo bieži latviešu dzejā tiek apdzejota Rīga vai Latvijas daba, bet ne tik tāla un nepazīstam vieta kā pilsēta Amerikā.
5 motīvi Gunara Saliņa dzejā
1)Latvietība ir bieži pieminēta tēma G. Saliņa dzejā, tā tiek pieminēta gan kā ilgas pēc dzimtenes, gan kā latviešu tradicionālie svētki, kas trimdas latviešos saglabā savu nacionālo identitāti arī svešumā esot.
“saktas, adatas, kara cirvjus,
jāņugunis, līgošanu,
saules meitu matu kodaļas”
“dudini šlāgerus vecus no Rīgas”
“Un trejas diennaktis turpinājās
šī sajukšana ar zemi. Spilgtas
dzeltenas, sarkanas meijas kā kailas sievas plandījās ielās
…
