Tā kā socializācija notiek nepārtraukti līdz ar cilvēka piedzimšanu, tad varam sacīt, ka bērnam tā sākas ģimenē, vēlāk pirmsskolas izglītības iestādē, tad skolā, vārdu sakot, visur, kur bērns uzturas. Šo procesu tāpat ietekmē arī apkārtējā sabiedrība, grāmatas, filmas, mediji un tamlīdzīgi. Jāsaka, ka socializācija visintensīvāk notiek kā bērnībā, tā jaunībā, un arī turpmākā dzīves periodā šis process turpinās, taču tas norisinās atšķirīgi. Runājot par bērniem, viņu socializācija notiek audzināšanas procesā. Kā jau iepriekš minēts, sākas ģimenē, tas nozīmē, ka vecāki savam bērnam, vienlaicīgi ir kā paraugs, tā arī kā pedagogi savstarpējo attiecību veidošanā, jo mazulis mācās gan atdarinot, gan salīdzinot savu pieredzi ar vecāku dzīvesveidu. Līdz ar to, varam sacīt, ka bērns apgūst, pirmkārt, vecāku pieņemtās normas un vērtības, tikai pēc tam, citu cilvēku uzvedības paraugus. Balstoties uz iepriekš minēto, ka socializācijas process sākas jau kopš dzimšanas, un, lai tas veidotos pēc iespējas veiksmīgāks, tad vecākiem jācenšas savos bērnos attīstīt sekojošas personības īpašības:
drošums, pārliecība, ko nosaka pašvērtības apzināšanās;
labo un slikto īpašību izpratne, kā arī apzināšanās tās sevī pašā un apkārtējos;
zinātkāre un gatavība pētnieciskam riskam;
cieņa pret labsirdību, godīgumu, draudzīgumu, līdzcietību, pacietību un dvēseles spēku;
paradums paļauties uz saviem spēkiem un gatavība būt atbildīgam par savu rīcību.…
