Daudzus mākslas darbus, varoņdarbus cilvēces un savas valsts labā atceras tikai pēc tā cilvēka nāves, kas tos izdarījis. Pirmais skaidrojums, kas nāk galvā, ir tas, ka cilvēki vienmēr vairāk ieskatās personībā pēc tās aiziešanas, nožēlo, ka nenovērtēja to dzīves laikā. Bet dažiem dzīve var arī nebūt tik spoža, viņi pārsteidz citus ar savu spožu nāvi. Tajā pašā laikā dažreiz tie, kas rada ko lielu, vienkārši apsteidz laiku un viņu laikabiedri nav spējīgi tos saprast.…
