Socializācija – indivīda sociālās pieredzes, sociālo sakaru un attiecību sistēmas apgūšanas process. Socializācijas procesā cilvēks iegūst pārliecības, sabiedriski atzītas uzvedības formas, kuras viņam ir nepieciešamas normālai dzīvei sabiedrībā. Socializāciju jāsaprot kā visu daudzveidīgu procesu sabiedriskas dzīves pieredzes un attiecību apgūšanu.
Socializācijas process notiek ar dažādu sociālo kopību starpniecību. Šie starpnieki var būt:
sociālās grupas,
sociālie institūti,
sociālās organizācijas,
sabiedrībā pieņemto normu un vērtību sistēma.
Tādejādi, cilvēks kļūst ne tikai par sociālās sistēmas elementu, bet arī pats viņš pārstāv sistēmu, kurai ir sarežģīta struktūra.
Socializācijas procesus galvenokārt pēta bērnu un sociālā psiholoģija. Viens no indivīda socializācijas avotiem ir pirmā pieredze, kura ir saistīta ar agrīnas bērnības periodu, ar psihes pamatfunkcijas un elementāra sabiedrības uzvedības veida “formēšanu”. Tieši tāpēc ir tāds jēdziens, kā sociāls.
Sociāls – tās ir veids, kad apvienojas teorija un pētniecība no socioloģijas un bioloģijas, lai labāk saprastu cilvēku uzvedību.…
