Verdzība – sabiedriskās attiecības, kurās daļa cilvēku (vergi) tiek uzskatīti par citu īpašumu un tāpēc ir beztiesīgi. Arī sabiedriski ekonomiska sistēma, kas balstās uz vergu darbu.
Lielā Enciklopēdiskā Vārdnīca, Jumava, 2003, Rīga
Verdzība – Vēsturiski pirmā cilvēka ekspluatācijas forma. Verdzības apstākļos vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums. Verdzības sociālie priekšnoteikumi radās pirmatnējo kopienu iekārtas sairšanas procesā. Verdzība sāka veidoties Tuvajos Austrumos 4. gt. p.m.ē.
Verdzības iekārta – Cilvēces vēsturē pirmā šķiru sabiedriski ekonomiska formācija, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu. Īpašniekam (vergturim) pieder arī pats ražotājs (vergs). Senākās vergturu valstis (Mezopotāmija, Ēģipte) izveidojās 4. un 3. gt. p.m.ē. Augstāko attīstības pakāpi verdzība sasniedza Senajā Grieķijā (5. – 4. gs. p.m.ē.) un Senajā Romā (2.gs. p.m.ē. – 2. gs. m.ē.). Verdzību (4. – 6. gs. m.ē.) nomainīja feodālisms.
Verdzība ir plaši apskatīts un skaidrots jēdziens, tāpēc referātā es došu nelielu ieskatu par verdzības uzplaukumu ASV, kā arī uzskates materiālus. Es uzskatu, ka verdzību nav viegli raksturot vai pierādīt, tā tiek slēpta, netiek atzīta, par to nerunā, vergturi to formulē savādāk utt. Pasaules vēsturē ir radušies kari verdzības dēļ, nošķīrušās tautas, izzudušas reliģijas un kultūras – vergturiem tā ir nesusi varu un bagātību, citus pazudinot bezdibenī... , tomēr verdzība ir bijusi vēstures nozīmīga sastāvdaļa un veidotāja. …
