Jau agrās renesanses laikā radās atziņa, ka cilvēks ir individualitāte, ka viņam var būt individuālie pārdzīvojumi. 15. gs. florenciešu māksliniekus vairs neapmierināja no viduslaikiem mantojumā saņemto veco formulu kopēšana; tāpat kā viņu apbrīnotie grieķi un romieši, arī viņi sāka iedziļināties cilvēka anatomijas pētījumos, šai nolūkā aicinot pozēt savās darbnīcās modeļus vai kolēģus māksliniekus. Liela vērība tika veltīta ne tikai cilvēka anatomijas izpētei, bet arī īstenības formu plastiskai apdarei, stingram zīmējumam. Mākslinieki visā pasaulē sāka eksperimentēt un meklēt jaunus, pārsteidzošus efektus.…
