Galvenais romāna varonis ir Gautama Sidharta, jauns brahmana dēls, kurš nododas sevis meklējumiem. Viņš ir gudrs, taču pārāk pašpārliecināts un droši notic ikkatrai savai idejai, steigdams to ikreiz piepildīt dzīvē. Viņš izmēģina visu – gan askēzi, gan baudas – turklāt ar aizrautību vienmēr ticēdams, ka šis nu būs īstais ceļš, kas viņam ejams. Pēc smagas vilšanās laicīgajā dzīvē, kuru Hese apzīmē ar spilgtu metaforu – glaudīgā, spilveniem izklātā elle - Sidharta gūst pirmo lielo dzīves mācību. Upes krastā satiktajam senajam draugam Govindam viņš saka: „Es neeju ne uz kurieni. Es tikai esmu ceļā.” , un šajos vārdos, šķiet, parādās pazemība. Divas reizes viņš krīt kaislību varā, aizmirsdams brahmana un sāmana karjeras laikā apgūtās vērtības. …
