Darbā tiek rakstīts par audzinātāja un audzēkņa saikni, kā bez viena nevar būt otrs. Bērns bez audzinātāja nevarētu garīgi augt un veidoties, un bez bērna, kuru audzināt-kam vajadzīgs audzinātājs? Abi ir vienādi svarīgi un nepieciešami. Uzskatu, ka tas ir ļoti sasaistāms ar mūsdienām, protams, ka lielu lomu ieņem arī vecāki. Man šķiet, ka skola ir viena no svarīgākajām lietām cilvēka dzīvē un bez tās cilvēks nevar iztikt.
Ļoti interesanti ir arī tas, kā darba autors ir rakstījis un sasaistījis mākslu ar inglītību un audzināšanu, tieši tā arī sakot, ka tā ir māksla- audzināt un tikt audzinātām, tāpat arī ar kultūru un izglītību. Un es pilnībā tam piekrītu, jo ir grūti izaudzināt un ziglītot kādu, pat tad ja cilvēks ir pretīm nākošs. Ir jāmāk to darīt ētiski un pareizi, lai beigu beigās no bērna izaug, lai mēs izaugam par labu un ētisku un pietiekami izglītotu, kulturālu cilvēku, kurš ir gudrs un ar labu sirdsapziņu un gatavs ziedoties citu labā. Tā ir vislielākā māksla un es ceru, ka kādreiz arī es radīšu mākslas darbu būdama skolotāja.
…
