Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 1.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 2.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 3.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 4.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 5.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 6.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 7.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 8.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 9.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 10.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 11.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 12.
  • Referāts 'Integrētās piekrastes zonas apsaimniekošana', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Eiropas jūras un piekrastes    4
2.  Latvijas piekraste    5
3.  Eiropas politika    7
4.  Tiesiskā aizsardzība    8
5.  Baltijas jūras piekrastes apdraudējumi    9
6.  Apsaimniekošana un aizsardzība    11
  Secinājumi    13
  Bibliogrāfisko norāžu saraksts    14
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
1. Cilvēka darbības bieži ir koncentrētas piekrastes reģionos, kas ir mazāk spējīgi asimilēt šīs darbības un kur nelabvēlīgā ietekme ir visredzamākā. Galvenie draudi Eiropas piekrastes apgabaliem ir ūdens piesārņojums un eitrofikācija, bioloģiskās daudzveidības zudums, pilsētu attīstība, ainavas izpostīšana un krasta erozija.
2. Lai atrisinātu Eiropas piekrastes teritoriju un jūru vides problēmas, ir vajadzīga politiska iejaukšanās attiecībā uz visām nozarēm, kuras saistītas ar ūdeni, dabu, piesārņojumu, zvejniecību, klimata pārmaiņām un telpas plānošanu.
3. Latvijas piekrastes josla ietver visi īpaši aizsargājamus biotopus: priekškāpas, embrionālās kāpas, pelēkās kāpas un mežainās kāpas. Šie biotopi veido mums pierastu ainavu, taču daudzās Eiropas valstīs pārsteidzīgas apbūves un kļūdainas apsaimniekošanas rezultātā kļuvuši ļoti reti. Tādēļ piekrastes biotopi ir ierakstīti ES aizsargājamo biotopu sarakstā – Biotopu Direktīvā, un Latvijai ir jānodrošina šo biotopu aizsardzība un saglabāšana.
4. Tiesības piedalīties un iegūt labumu no „cilvēces kopīgā mantojuma” (zemes, ūdeņiem, mežiem u.tml.) pasaulē tiek atzītas kā trešās paaudzes cilvēktiesības.
5. Jūra un piekraste ir ievērojams tūrisma un atpūtas resurss. Taču, lai piekraste neciestu no apmeklētāju darbības, jāveic tās labiekārtošana. Jo piekrastē būs vairāk labiekārtojuma, jo lielāks skaits cilvēku varēs atpūsties, nedegradējot dabas vidi.
6. Māju būvniecības un tūrisma labiekārtojumu (autostāvvietas, apmetņu vietas utt.) dēļ samazinās Baltijas jūras piekrastes daudzveidīgā bagātība. Bieži vien cilvēku neinformētības dēļ pelēkās kāpas tiek apstādītas ar mežu. Visapdraudētākajos biotopos tiek stādītas agresīvās svešās augu sugas. Boreālo mežu struktūra tiek degradēta, no šiem mežiem izvācot mirušo koksni un vecos kokus. Dažkārt baltās kāpas pat tiek izmantotas kā smilšu resurss un vienkārši nošķūrētas un izmantotas būvniecībai.
7. Pēc Baltijas piekrastē esošo pašvaldību iniacitīvas ir pieņemta koncepcija par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Autora komentārsAtvērt
Atlants