Noslēgums: pēc rotaļas visi tēli atvadās no bērniem: „Mums tiešām bija liels prieks šodien atnākt ciemos! Pirms dodamies prom, uzticēsim jums kādu uzdevumu: lai vecītim nesaltu ziemā rokas, uzdāvināsim viņam katrs pa cimdiņam! Neuztraucieties, cimdiņu mēs vecītim noteikti aiznesīsim un uzdāvināsim! Uz redzēšanos, bērni!” Bērni dodas pie saviem galdiem, lai katrs izveidotu vecītim otru cimdiņu. Cimdiņu veido aplicēšanas tehnikā: izgriež cimda kontūru no biezāka papīra un tad to aplīmē ar dažādu krāsu un biezuma papīru un citām lietām (makaroni, dažādi spīgulīši utt.), lai cimdiņš būtu krāšņs un vecītis priecātos par skaisto un labi paveikto darbu! Kad cimdiņi gatavi, bērni tos sakarina ar knaģu palīdzību uz veļas auklas (tā jāiesien tādā augstumā, lai bērniem būtu viegli aizsniegt) un katrs aplūko, kāds cimdiņš izdevies pārējiem grupas biedriem!
Kad bērni devušies mājās, audzinātāja cimdiņus noņem un paslēpj un nākamajā dienā pastāsta, ka vecītis bija ieradies apskatīt cimdiņus un, nevarēdams izvēlēties vienu, paņēmis tos visus! Bērnu darbiņi bijuši tik skaisti, ka vecītis katram atstājis pa gardumam (tās var būt konfektes vai kas cits) kā pateicību par palīdzību.
…
