Kartupeļi – daudzgadīgs (kā kultūraugs ir viengadīgs) Nakteņu dzimtas augs. Mērenā klimatā kartupeļi izaug bumbuļveida.
Kartupeļus audzē 130 valstīs, kurās dzīvo 75 % no planētas iedzīvotājiem. Kartupeļi pēc kviešiem, kukurūzas, rīsiem un miežiem ir kā piektais nozīmīgākais kaloriju avots mūsdienu cilvēkam. Šis kultūras vidējā raža ir aptuveni 150 centneri/gadā. Pasaulē vadošās kartupeļu audzētāju valstis ir Krievija, Ķīna, Polija, ASV un Indija.
Arī Latvijā kartupeļiem ir liela popularitāte. Vidēji gada laikā viens iedzīvotājs patērē 100 kg kartupeļus. Šis rādītājs ir divas reizes lielāks citās Rietumu valstīs.
Ko satur kartupeļi?
Kartupeļi – ir organisko sāļu, minerālvielu, fermentu un vitamīnu avots. 200 g ar mizu novārītu kartupeļu satur gandrīz visu, cilvēkam nepieciešamo, C vitamīna ikdienas normu. Kartupelī minerālvielas ir pārstāvētas ar kālija un fosfora sāļiem. Ir arī nātrijs, kālijs, magnijs, dzelzs, sērs, hlors un mikroelementi – cinks, broms, silīcijs, varš, mangāns, jods, kobalts u.c. Minerālie elementi ir viegli pieejamā formā un tos pārstāv sārmaini sāļi, kuri piedalās asins sārmainības līdzsvara nodrošināšanā. Kartupeļa olbaltumvielas ir bioloģiski pilnvērtīgas, satur veiksmīgā attiecībā neaizvietojamās aminoskābes.…
