1920-tajos gados blūzs kļūst par svarīgu elementu afroamerikāņu un Amerikas populārajā mūzikā. Blūzs attīstījās no neformāliem izpildījumiem bāros uz izklaidi teātros. 20-tie gadi blūza attīstībā ir svarīgi ar to, ka tajā laikā, tiek ierakstīti un tiražēti pirmie blūza ieraksti.
Pirmais blūza ieraksts pieder Meimijai Smitai ar nosaukumu Crazy Blues, 1920. gada augustā, kas jau pirmajā mēnesī tika pārdots 75,000 kopijās. Smita bija skatuves māksliniece, un viņas blūzs tika dziedāts varietē manierē. Šim dziesmas paraugam sekoja vairāki mākslinieki: Edīte Vilsone, Sāra Martina, Klāra Smita un daudz citi melnādainie mūziķi. Bet par „Blūza imperatori” tika dēvēta Besija Smita, kuras ieraksti noteica standartu, kuru tikai daži varēja pārspēt.
1920-tajos gados blūza ieraksti dalījās divās kategorijās: tradicionālais, lauku blūzs un pilsētas blūzs. Lauku blūzam ir raksturīgs minimāls mūzikas instrumentu ekipējums uzstāšanās laikā, parasti tikai ģitāra vai bandžo. Pirmais blūza mākslinieks, kurš ierakstīja blūzu, izmantojot slide guitar (ģitāras spēlēšanas maniere, izmantojot nazi, pudeles kaklu u.c., pārvietojot to pa stīgām), bija Roberts Džonsons, viņš savā mūzikā apvienoja gan lauku, gan pilsētas blūzu.
…
