Darbības vieta: kuģis jūrā; sala.
Pirmais cēliens. Kuģa apkalpe cīnās pret vētru, taču augstdzimušie pasažieri traucē to darbam. Tie arī izturas visai augstprātīgi un rupji, norādot, kas būtu darāms kuģa apkalpei. Kuģis cieš sagrāvi. Pasažieri paredz savu bojāeju, bailēs lūdz Dievu. Miranda, kas atrodas uz salas kopā ar savu tēvu Prospero, ievērojusi, ka kuģis ir sadragāts, skumst par cilvēkiem, kam nācies ciest. Prospero to mierina, ka tiem nav nodarīts pāri. Šķiet, ka tam piemīt kāds īpašs spēks: „Nekas nav kaitēts. Tikai tevcis dēļ/ Es nodarījis neesmu tiem neko, -/ Vien tevis dēļ, tu mana mīļā, - mana meita, -/ Kas nezini, kas esi, nezini, / No kurienes es nācis un ka esmu/ Kas vairāk nekā tikai Prospero,-/ Šīs mītnes saimnieks un tavs tēvs.” Prospero stāsta Mirandai par notikumiem, kas likuši tiem abiem nonākt uz salas. Prospero atsauc atmiņā laiku, kas bijis pirms divpadsmit gadiem, kad viņu no troņa padzinis nodevīgs brālis Antonio. Tronis, kas likumīgi būtu pienācies Mirandai, viņai tika liegts. Prospero esot nodevis valsts pārvaldi brāļa rokās, jo pats bija iegrimis slepenās mācībās. …
