| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nodibinājuma jēdziens | 4 |
| 2. | Nodibinājumu funkcijas | 7 |
| 3. | Nodibinājumu nošķiršana no citām juridiskām personām | 8 |
| 4. | Nodibinājumu organizatoriskā struktūra | 9 |
| 5. | Nodibinājuma dibināšana | 10 |
| 6. | Nodibinājumu veidi | 11 |
| 6.1. | Privātie un publiskie fondi | 11 |
| 6.2. | Testamentārie nodibinājumi | 12 |
| 6.3. | Dzīves laika nodibinājumi | 12 |
| 6.4. | Kopienas fonds | 12 |
| 7. | Sabiedriskā labuma organizācija | 13 |
| 8. | Dibinātāju aizsardzība nodibinājumā | 15 |
| 9. | Nodibinājuma darbības izbeigšanās, likvidācija un reorganizācija | 16 |
| Kopsavilkums | 18 | |
| Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts | 19 |
Nodibinājums ir viens no juridisko personu veidiem. Nodibinājums ir tiesību subjekts, tāpat kā visi pārēji juridisko personu veidi. Taču nodibinājums ir tāds juridiskās personas veids, kur tiek apkopota manta, nevis personas, kas ir vairāk raksturīgs citām juridiskām personām.
Katrs juridiskās personas veids tiek regulēts savādāk. Latvijā tādu juridisko personu kā biedrības un nodibinājumi darbību plašākā nozīmē regulē „Biedrību un nodibinājumu likums”. Taču konkrētāku katras juridiskās personas darbību reglamentē to izdotie statūti. Arī dibinot nodibinājumus, ir jāizveido statūti, uz kuriem tiks balstīta tā darbība. Statūtos parasti tiek iekļauti mērķi, uzdevumi, darbības termiņš, nosaukums un citi būtiski noteikumi, kurus nosaka likums.
Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka šobrīd ir izveidoti daudz dažādu nodibinājumu, taču bieži vien nodibinājums tiek jaukts ar citām juridiskām personām. Tieši tāpēc tiek stingri nodalīti divi visbiežāk jauktie juridisko personu veidi – biedrības un nodibinājumi, izdodot „Biedrību un nodibinājumu likumu”, nevis tika izdots likums par sabiedriskām organizācijām. Biedrības galvenā pazīme ir tā, ka tā sastāv no biedriem. Biedrību spēks ir viņu biedri. Nodibinājumam vai fondam galvenais resurss ir manta vai nauda. …
Darba mērķis ir izskaidrot nodibinājumu būtiskākās iezīmes, analizēt nodibinājumu funkcijas un iemācīties tos nošķirt no citām juridiskām personām. Nodibinājumus var iedalīt vairākos veidos - privātos un publiskos fondos, testamentāros nodibinājumos, dzīves laika nodibinājumos, kopienas fondos, kā arī sabiedriskā labuma organizācijās. Īpaši ir izceļama sabiedriskā labuma organizācija. Tās var būt gan biedrības, gan nodibinājumi, kas grib īstenot tādas funkcijas, kas kalpotu par labu lielākajai sabiedrības daļai. Šāda veida organizācijas par to saņem nodokļu atvieglojumus, bet arī pār tām tiek veikta krietni stingrāka kontrole.
