Socioloģiskie pētījumi rāda, ka galvenās žurnālistikas profesijas grūtības ir konkrēta darba laika trūkums, liela fiziska un garīga slodze, nemitīga steiga, gan morāla, gan fiziska pārpūle. Viens no būtiskākajiem aspektiem (vai arī būtiskākais) ir morāla atbildība pret lasītājiem, izdevēju, vēsturi kopumā. Katrs vārds, kas nodrukāts tūkstošos un miljonos eksemplāru (vai izteikts radio/televīzijā), var kļūt par sabiedrību ārstējošām zālēm vai slimības, baiļu, neuzticības, naida vīrusu, kas spējīgs izkropļot atsevišķa indivīda dzīvi vai sabiedrību kopumā. (Л. Г. Свитич ) Žurnālista profesionālisms izpaužas motivācijā, kreativitātē, auditorijas, tās vērtību, vajadzību un vēlmju izpratnē, kā arī žurnālistikas kā profesijas izpratnē. Cilvēcisku īpašību izpausme, pozitīvu īpašību attīstība, patiesības un labestības idejas popularizēšana, prasme dot, ne tikai ņemt – tas tiek uzskatīts par žurnālista augstākās profesionalitātes sasniegšanu jebkurā situācijā. Īsts žurnālists ir tas, kuram priekšplānā izvirzītas augstākā cilvēciskās vērtības, sabiedrībai labvēlīgi motīvi.
Žurnālistikas pozitīvākais aspekts ir tās radošā puse, situāciju neatkārtojamība (unikalitāte) augsts novitātes līmenis; iespēja dzīvi izdzīvot interesanti, aizraujoši.
Bet kāda ir dzīves realitāte? Vai augstākās vērtības – objektivitāte un informācijas precizitāte ir pirmajā vietā. …
