Pēc autores domām, tie ir tie aspekti, kuri varētu neapmierināt valdošo eliti filmas tapšanas procesā. Tiesa, no mūsdienu skatupunkta raugoties, šie iebildumi zaudē nozīmi, jo demokrātiskā sabiedrībā autors ir brīvs savu uzskatu un ideju paušanā.
Filma „Akmens un šķembas” ievērojami atšķīrās no citām padomju periodā tapušajām filmām par Padomju Savienības un Vācijas karu, kurās galvenokārt tika uzsvērta padomju armijas un tautas varonība, drosme un ticība uzvarai, bet nacistiskās Vācijas pusē karojošie spēki attēloti kā necilvēcīgi slepkavas. Padomju laika filmām, ja tajās bija pievērsta uzmanība Otrajam pasaules karam, vajadzēja atbilst padomju kara mitoloģijas jeb reliģijas vienkāršajiem postulātiem: karš ir varoņdarbs, fašisti ir nelieši, partija organizējošais un virzošais spēks. Tā kā filma „Akmens un šķembas”, pēc recenzijas autores domām, pilnībā neatbilda šiem izvirzītajiem postulātiem, filma kopumā būtu vērtējama kā savam laikam ļoti novatoriska un drosmīga, kas savukārt rada padomju varas neizpratni un diskusijas.
Vienlaikus, noteikti nedrīkst uzskatīt, ka filmas veidotāju ieņemtā pozīcija attiecībā uz filmā apskatītajiem jautājumiem bija klaji antipadomiska. Tā noteikti nevarētu teikt, un šāds apgalvojums būtu pārspīlēts. Filmas veidotāju pozīcija pieļāva dažādas interpretācijas iespējas, kas kopumā bija konkrētajam laikam neierasti. Lai gan vērtēt to kā antipadomju filmu dažus padomju varas pārstāvjus uzlūkot filmu „Akmens un šķembas” varētu vedināt apstāklis, ka filmā neviļus var atrast aicinājumu piedot leģionāriem.
…
