Personas vajadzību struktūra

Cilvēka psiholoģiskā būtība un psiholoģiskajā ziņā pats nozīmīgākais un cilvēku visvairāk raksturojošais ir viņa personības vajadzību struktūra. Cilvēku psiholoģiskajā ziņā visvairāk raksturo tas pēc kā cilvēks tiecas un kādas vajadzības cenšas apmierināt. Vajadzība ir iekšēja nepieciešamība. Katras cilvēka aktivitātes pamatā ir vajadzība. Pēc manām domām tā tas arī ir, jo neko taču mēs nedarām tāpat vien, visam ir savs iemesls- vajadzība. Kaut vai, piemēram, ja mēs dzeram vitamīnus, mēs taču to nedarām tikai tāpēc, ka mums to gribas, bet gan tādēļ, ka mums ir vajadzība pēc tiem. Vajadzība ir saistīta ar kaut kā trūkumu, ko izjūt cilvēks. Vajadzības ir personības psiholoģiskās struktūras sastāvdaļa. Vajadzības ietekmē saskarsmes procesu un kontaktu īpatnības. Lai cilvēks dzīvotu un attīstītos, vajag:
Drošu mājvietu,
Sabalansētu uzturu,
Iztikas līdzekļus,
Grāmatas...
Prestižu un sabiedrisko stāvokli...
Ja kāda no vajadzībām netiek apmierināta, rodas diskomforts un neapmierinātība. Vajadzības ir viens no cilvēka darbības dzinējspēkiem. Ir vairākas vajadzību klasifikācijas. Amerikāņu psihologs Abrahams Maslovs vajadzības sakārtojis pēc to apmierināšanas kārtības. Katrs nākamais līmenis kļūst aktuāls tikai tad, kad kaut mazliet ir apmierināts zemākstāvošais līmenis. Veidojas vajadzību kāpnes, pa kurām cilvēks cenšas sasniegt vajadzību piramīdas virsotni. Neapmierinot kādu no zemāko stāvu vajadzībām, cilvēkam aktuālas nekļūst arī augstāko stāvu vajadzības. Es pilnībā piekrītu Abrahama Maslova domai, jo, ja es nebūšu paēdis, man būs pilnīgi vienalga vai es eju ar kājām, vai braucu ar mersedesu. Tātad, ja mums nebūs apmierināts zemākesošs līmenis, mēs netieksimies apmierināt augstāk esošo līmeni. Ja es būtu bezpajumtnieks, man būtu pilnīgi vienalga, ko mani draugi par mani domā, es būtu nodarbināts ar domu par mājvietu, bez tam es stipri šaubos, vai šādā situācijā man vispār būtu draugu.…