Mūsdienās demokrātijas jēdziens vairs nav saprotams tāpat, kā tas tika saprasts antīkajā vēsturē, lai gan vēl joprojām šis jēdziens tiek plaši lietots, lai apzīmētu mūsdienu valstu pārvaldes iekārtas – vai tās ir, vai arī nav demokrātiskas. Ja tiek ievērotas cilvēktiesības, attīstīta pilsoņiem iespēja piedalīties politiskajā dzīvē un brīvi lemt par saviem lēmumiem, kā arī izpaust tos, tad šādas valdības iekārta bieži vien asociējas ar pārstāvniecisko demokrātiju. Savukārt ar ko atšķiras tiešā no pārstāvnieciskās demokrātijas, kas tiek uzskatīta normatīvā aspektā par mūsdienu vairākuma valstu ideālākajiem valsts modeļiem, ja „pats termins demokrātija bija izveidots 24 gadsimtus atpakaļ”.1 Tas vien liecina par to, ka pastāv nopietnas atšķirības starp tiešo un pārstāvniecisko demokrātiju, jo 24 gadsimtu laikā praktiski nav iespējams saglabāt vienu un to pašu nozīmi vienam vārdam, vērā ņemot, ka šis vārds ir cieši saistīts ar valsts pārvaldes struktūru. Pārdzīvojot industrializācijas reformas, liberālās teorija, humānismu, kā arī reformācijas nav iespējams saglabāt tādu pašu domāšanu, kas bija antīkajiem Grieķiem, kas sakārās ar pirmo ideālā varianta attīstīšanu. …
