Garo nažu nakts jeb vāciski Nacht der langen Messer, kas notika 1934. Gada 30 jūlijā bija Hitlera izrēķināšanās ar valdošo opozīciju SA rindās, kas varētu apdraudēt viņa varu vai ietekmi.
Jau no paša sākuma nacionālsociālistiskā kustībā bija divi virzieni. Viens ar uzsvaru uz nacionālismu, kam klāt ir sociālisms, otrs virziens par galveno uzskatīja sociālismu, ar nacionālisma iezīmēm.
Galvenais cilvēks, kas no sociālistu puses apdraudēja Hitlera nedalītu varu bija SA vadītājs Ernests Rēms. Rēms bija cilvēks ar spēcīgu miesasbūvi, Pirmā Pasaules kara veterāns, kurš bija trīsreiz ievainots kaujās. Pirmajos pēckara gados viņš bija profesionāls kaujinieks, kas vienmēr tiecās pēc kautiņiem. Kā viņš pats mēdza teikt-es vienkārši esmu slikts cilvēks. Karš mani pievelk vairāk kā miers. 1921 gada augustā Rēms radīja SA, tā saucamo tautas armiju, kas sastāvēja tik pat labi kā no patriotiem, tā no huligāniem un bandītiem. Rēma vadībā šie SA trieciennieki izcīnīja daudzas uzvaras ielu cīņās ar komunistiem un nospēlēja savu lomu Hitlera politiskās varas veicināšanā. Pateicīgais Hitlers esot apgalvojis ka nekad neaizmirsīs Rēma nopelnus nacistiskās kustības labā. Tomēr Hitleru aizvien vairāk un vairāk uztrauca Rēma politiskā ietekme.
Rēms, Gregors štrāsers un citi vecie nacisti veidoja partijas kreiso spārnu un sāka aicināt uz otro revolūciju. Rēms teica, ka ‘’nacionālsociālistu cīņa bija sociālistiska revolūcija. Tā bija strādnieku kustības revolūcija . Tie kuri veica šo revolūciju ir tiesīgi likt par sevi manīt.’’ Zemteksts ir tāds, ka SA trieciennieki vēlas turpināt revolūciju un pretendēja uz noteicošo lomu. …
