Tik krāšņi tēlota balles aina, iespējams pēc Bulgakova pabūšanas pieņemšanā ASV konsulātā. Šādas pieņemšanas autors neapmeklēja bieži, tāpēc viņa iespaidi par tādu krāšņumu varētu būt pamatoti. No šīs pieņemšanas balles ainā autors ieliek arī vēl kādu zīmīgu aspektu, proti, kādēļ Margaritai bija jābūt vienlīdz laipnai un smaidīgai pret visiem viesiem, patīk vai nepatīk. Augsto aprindu pieņemšanās visi viesi viens pret otru tieši tā arī izturējās un tā bija jāizturas arī Bulgakovam.
Visbeidzot, Maskavā 30.gados augstās aprindas izklaidējās uz nebēdu un gāja ārpus jebkādiem rāmjiem. Valdīja divas pilnīgi atšķirīgas pasaules- nabadzīgie, vienkāršie ļaudis un bagātie ļaudis. Par sabiedrības elites izklaidēm un orģijām baumoja un vienkāršie ļaudis šos nostāstus papildināja pēc savas fantāzijas. Par šiem bohēmas pārņemtajiem ļaudīm Bulgakovs ir izteicies, ka viņi ir pārdevuši savu dvēseli velnam un pat pēc nāves netiks pagodināti ar sava kunga uzmanību. Mihails Smoļins šajā sakarā velk paralēles ar Volanda ierašanos ballē nepiemērotā apģērbā un izturoties visai nelaipni, jo patiesībā viesus Volands nicināja, viņu kādreizējā ļaunuma un savtīguma dēļ.
Jāpiebilst, ka „Meistara un Maargaritas”sātana vārda izvēles avots arī meklējams „Fausta” Valpurģu nakts ainā, jo tieši tur pirmo un vienīgo reizi Gēte Mefistofeli nodēvē par Folandu. Šādi vācu viduslaiku dzejnieki apzīmēja velnus. No šejienes arī Bulgakovs paņēmis sava romāna varonim sātanam vārdu- Volands.
…
