Tiesību avoti

Japānā 5.gs. ienāca ķīniešu rakstība, budisms, valsts tika reorganizeta pēc ķīniešu parauga. Tas ietekmēja arī tiesības. Pēc otrā pasaules kara noritāja Japānas tiesību pārorientācija uz vispārējām tiesībām, kas iespaidoja likumdošanu. Japānas tiesību sistēma balstās uz vācu tiesībām. Maznozīmīgi ir likumi, jo izšķirošu lomu spēlē samierinošas starpniecības un strīdu labprātīgas kārtošanas tradicionālās formas. Līdz ar to spiestas rēķināties pat oficiālās tiesības: tās līdzās likumā paredzetai tiesu procedūrai pieļauj arī samierināšanas procedūru ar speciāli veidotu arbitrāžu komiteju palīdzību.

Islama tiesību sistēma. Musulmaņu zemēs valstij ir pakārtota loma attiecībā pret reliģiju. Marokas, Alžīrijas, Irānas utt. tiesību sistēmas galvenā sankcija, kurai tiek pakļauts tiesību normu pārkāpējs, ir reliģiska sankcija – grēka stāvoklis, kurā nonak tas, kurš atsakās izpildīt savus pienākumus pret sabiedrību. Laicīgie sodi tiek uzskatīti par otršķirīgiem vai papildinošiem.

Musulmaņu tiesības dažādās musumaņu valstīs mūsdienu sabiedrībā ir dažādas, jo šo valstu tradīcijas ir diezgan atšķirīgas,tāpēc tās izšķir 3 grupās: 1) valstis, kur musulmaņi ir pamatiedzīvotāji, valstis, kuras kļuva par sociālistiskām – Vidusāzijas padomju valstis un Albānija, kuru pamats ir marksisma-ļeņinisma principi, valsts neatzīst islamu, šeit necentās saglabāt musulmaņu tiesības, un tiesā tās nepiemēro; 2) Afganistāna, Pakistāna, Kuveita, Saud Arābija – teorētiski dzīvo pēc musulmaņu tiesību normām, bet faktiski – pēc paražu tiesību normām, kuras atzīst musulmaņu tiesību visrsvaldību; 3) valstis kurās musulmaņu tiesības saglabājas tikai, lai noregulētu sabiedriskās dzīves atsevišķas puses, kas aizskar personīgo statusu, bet „mūsdienās tiesības” regulē sabiedrisko attiecību jaunas sfēras.
…