Vērtējums:
Publicēts: 03.11.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 1.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 2.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 3.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 4.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 5.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 6.
  • Konspekts 'Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie"', 7.
Darba fragmentsAizvērt

Divdesmitā nodaļā – Ceptais gailis. Ir dzejojums par notikumiem atpūtā. Ir dota komanda uzkliegt urā, par godu sabiedrotajiem. Bet tas var neizdoties. Tomēr latvieši ir paklausīgi un dara tā kā likts. Un izrādās, ka šo urā, dzird arī vācieši. Ir apšaude un arī kritušie. Sanāk dārgs sveiciens.
Divdesmit pirmā nodaļa – Psichiskais uzbrukums. (Šeit saglabāju oriģinālo nosaukumu, jo lasīju 1940.gadā izdoto grāmatu.) Latviešu strēlnieki piedalījās arī Krievijas pilsoņu kara kaujās Kromu un Orlas pilsētu rajonā. Dzejojumā ir parādīta cīņa ar virsnieku pulkiem. Virsnieku pulki bija vareni un kvēli. Latvieši tiek sūtīti pretī. Sākas cīņa. Pretī drozdovciem aizlien granātvīri. Pieaug kaujas svelme. Latvju nevaldāmais trieciens gāžas pāri tā kā plūdi.
Divdesmit otrā nodaļa – Strēlnieku atgriešanās. Pēc kaujām strēlnieki dodas mājup, pacēluši savu nacionālo karogu. Krievijas jaunajai varai tas nepatika, taču latvieši nepadevās. Strēlnieki ir lepni zēni no Latvijas. Čekistiem sāp sirds, ka plīvo sarkanbaltsarkans karogs. Bet latvieši braucot par tuvāko upi, iemet čekistu ūdenī, lai atdzesē galvu.
Izskaņa.
Strēlnieki un tauta mostas.

Autora komentārsAtvērt
Atlants