Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.05.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ungārija', 1.
  • Referāts 'Ungārija', 2.
  • Referāts 'Ungārija', 3.
  • Referāts 'Ungārija', 4.
  • Referāts 'Ungārija', 5.
  • Referāts 'Ungārija', 6.
  • Referāts 'Ungārija', 7.
  • Referāts 'Ungārija', 8.
  • Referāts 'Ungārija', 9.
  • Referāts 'Ungārija', 10.
  • Referāts 'Ungārija', 11.
  • Referāts 'Ungārija', 12.
  • Referāts 'Ungārija', 13.
  • Referāts 'Ungārija', 14.
  • Referāts 'Ungārija', 15.
  • Referāts 'Ungārija', 16.
  • Referāts 'Ungārija', 17.
  • Referāts 'Ungārija', 18.
  • Referāts 'Ungārija', 19.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ģeogrāfiskais stāvoklis    4
2.  Reljefs un derīgie izrakteņi    5
3.  Klimats    6
4.  Iekšējie ūdeņi    6
5.  Dabas zonas    7
6.  Iedzīvotāji    8
7.  Saimniecība    9
8.  Tūrisma objekti    9
  Secinājumi    12
  Izmantotā literatūra    13
  Pielikumi    14
Darba fragmentsAizvērt

1. Ģeogrāfiskais stāvoklis

Ungārija atrodas Eiropas centrālajā daļā, Karpatu baseinā, Vidusdonavas līdzenuma Z daļā. Lielākās pilsētas Ungārijā ir : Miškolca, Debrecena, Segeda, Pēča, Ģēra. Ungārijas galvaspilsēta – Budapešta. Ungārijas teritorija ir 93 030 km2, kas sastāda 1% no kopējās Eiropas platības. Ziemeļos Ungārija robežojas ar Slovākiju, ziemeļaustrumos ar Ukrainu, austrumos ar Rumāniju, dienvidos ar Serbiju, Horvātiju, Slovēniju, rietumos ar Austriju. Ungārija ir iekš kontinentālās vidienes valsts tāpēc tai nav tiešas izejas uz jūrām. Taču caur Ungāriju plūst Donava. Donava- (vācu Donau, slovāku Dunaj, krievu un Ukrainu Dunaij, ungāru Duna, serbu un bulgāru Dunav, rumāņu Dunärea) - upe Viduseiropā (2.garākā upe Eiropā- aiz Volgas); krastos atrodas Ungārija un vēl 6 Eiropas valstis un Ukraina (133 km gara robeža deltas rajonā). Donava sākās Vācijā Švarlcvaldes austrumu nogāzē 678 m vjl. Augšdonava (līdz Vīnei) - kalnu upe dziļā ielejā, Vidusdonava (no Vīnes līdz Dzelzs Vārtiem) tek pa plašu ieleju (5-20 km) galvenokārt Vidusdonavas līdzenumā. Lejasdonava no Dzelzs Vārtiem līdz grīvai tek pa Lejasdonavas līdzenumu, 1-2 km plata; stāvs labais krasts un 7-20 km plata palieņu josla kreisajā krastā (tā sauktā Balta). Kalnu grēdās veido pārāvuma ielejas-Ungāru Vārtus,Višegrādas eju, Dzelzs Vārtus. Dzelzs Vārtos (Dienvidkarpatos) ielejas sašaurinās līdz 150 m, straumes ātrums sasniedz 2,6 m/s. Līdzenumos Donava izgulsnē sanešus un sazarojas; Mazā Donava un Mošanas Donava atdala lielo Žitnas salu (1880 km2 ) un Sigetkezu. Melnajā Jūrā Donava ietek pa trīs galvenajiem atzariem- Kiļijas (103 km), Sulinas (71 km) un Georges atzaru (113 km). Plašā delta Dievidos savienojas ar limāna ezeriem (Razelms 394 km2, Sinoje). Donavai ir komplicēts hidroloģiskais režīms lielākajā daļā jaukta ūdens pieplūde, pali pavasarī. Augštecē raksturīgs līmeņa vasaras maksimums no sniega kušanas ūdeņiem kalnos. Ledus segas vietām tikai bargā ziemā līdz pusotram mēnesim. Donava ir starptautiski nozīmīga kuģniecības maģistrāle (2379 km; lejpus Rēgensburgas Vācijā). Donavas krastos ir daudzu valstu galvaspilsētas un upju ostas- Vīne (Austrija), Bratislava (Slovākija), Budapešta (Ungārija), Belgrada, Novi Sada (Dienvidslāvija), Ruse (Bulgārija), Breila, Galaca (Rumānija), Izmaila, Reņi (Ukraina). Valsts iekārta: Parlamentāra Republika.

Autora komentārsAtvērt
Atlants