Reklāma un sabiedriskās attiecības

Ekonomikas vēsturnieks Deivids Poters par reklāmu raksta: “Reklāmu šodien var salīdzināt ar tādiem seniem institūtiem kā skola un baznīca tās sociālās ietekmes lieluma ziņā. Tā dominē medijos, tā ir izlietojusi spēkus, veidojot populāros standartus, un tā tik tiešām ir vien no ierobežotām institūciju grupām, kam pieder sociāla kontrole.”
Pēc autores domām reklāma ir informācija un pārliecināšana caur masu komunikāciju. Reklāma informē par produktu, pārliecina izdarīt noteiktu lēmumu (parasti nopirkt konkrēto preci), atgādina, pievieno precei vērtību. Reklāma piedāvā cerību uz lielāku naudu vai labāku darbu, drošību pret novecošanos un slimībām, popularitāti un personīgo prestižu, lielāku komfortu, sociālās priekšrocības, lielāku prieku un labāku veselību. Reklāma uzsver nevis pašu produktu, bet labumus, ko no tā varētu gūt pircējs. Reklamētājs piedāvā nevis kosmētiku, bet skaistumu, valdzinājumu un cerības, nevis mašīnu, bet komfortu un prestižu, ko tā sniedz pircējam.
Katrā gadījumā reklāma un sabiedriskās attiecības darbojas noteiktu interešu grupu vai indivīdu interesēs. Var piekrist D. Ogilvijam (Ogilvy), ka “reklāma ir ļauna tikai tad, kad tā reklamē sliktas lietas”, attiecinot šo izteikumu arī uz PR darbību sabiedrībā.


…