Daudzu gadsimtu gaitā divu kaimiņvalstu karaļi un ietekmīgi senjori karoja savā starpā, lai sagrābtu varu un zemju īpašumus. Kara posts atnesa neizsakāmas ciešanas franču tautai. It sevišķi grūti klājās zemniecībai. Turpmākajos gados Francijas karalis izdarīja svarīgas reformas, un ar bruņinieku un pilsētu iedzīvotāju atbalstu viņam izdevās svešzemniekus izdzīt no valsts lielākās daļas.
Taču piecpadsmitā gadsimta sākumā pār Franciju atkal savilkās negaisa padebeši. Niknas iekšējās jukas un nesaskaņas turpinājās pilnā spēkā, kad atkal uzliesmoja karš. Nopostītā zeme saņēma triecienu pēc trieciena. Valstij draudēja katastrofa.
Francijas stāvoklis bija patiešām smags. Par to bija jāsaka: ”Paldies,” Bavārijas Izabellai, kas bija sieva psihiski slimajam karalim Kārlim VI. Viņa pamudināja vīru parakstīt līgumu ar Angliju Truā pilsētā. Pēc šī līguma sekoja, ka Kārlis VI izdeva par sievu, savu meitu, līdz ar to karalis Henrijs V bija par karaļa Kārļa VI pēcnācēju. Un vēl, par nozīmīgu samaksu, viņa paziņoja, ka viņas dēls Šarls nemaz nav no karaļa, līdz ar to nemaz neder par troņmantnieku. …
