Mūsdienu pasauli ierobežo ļoti daudz stereotipu- par sievietēm, darbiem, vecumu un daudz ko citu. Tie iesloga domas un spriešanas spējas būrī, gluži kā Bērzu A. Bela romānā. Bet kā mūsu dzīve mainītos, ja šīs iedomātas un sabiedrības nospraustās robežas nebūtu? Vai varat maz to iedomāties? To, kā ļaujat iztēlei un dzīvei vaļu, nevadoties pēc kāda cita pieredzes vai sacītā... vai tad dzīve nav jāizdzīvo mums pašiem un pašiem jāgūst pieredze?
Mūsdienu jaunieši vairs nav saspringti un neturas pie stereotipiem, bet tomēr ir informēti par tiem. Agrāk tika nosodītas un neatbalstīja tādas puiša un meitenes attiecības, kurās meitene ir vecāka par puisi, jo bija pierasts pie tradicionālā attiecību moduļa, kad vīrietis ir vecāks par sievieti. Jaunieši lauž šo stereotipu un uzsver, ka vecumam attiecībās nav nozīmes. Mans brālis ir 5 gadus jaunāks par savu draudzeni, bet jau vairākus gadus dzīvo kopā laimīgi un saticīgi, nemaz nesatraucoties par esošo gadu starpību.…
